Otrā daļa -
naudiskā
Pirmais ko uzmanīgs vērotājs
pamanīs, ka mācīties par personiskie līdzekļiem tā kā negribas, to, kas mācās
par valsts/pašvaldību finansējumu skaits ir nemainīgi stabils, bet akadēmiskais
personāls ir palēcies un būtiski ir tas ka „pīķi” nesakrīt. Ko darīt un kā būt?
Parasti „bedres” tiek kompensētas ar kādiem citiem avotiem, par to turpmākās bildēs.
Novērojot proporcijas arī nekādas labākas idejas
klāt nenāk, bet projām arī neiet. Proporciju līknes mani vienmēr fascinē ar to
ka ir simetrija un zināms skaistums, žēl to zaļo „kabināt”, bet ko padarīsi.
Ja
paskatāmies, kā (ne)sanāk kopā gratulācija un grādulācija ar naudu, tad jāsaka
ka „planktona” līmenī cipari ir tikai par izglītību kopā. Ar lielu nosacītību
var pieņemt un salikt kopā visus izglītības izdevumus ar gratulācijas gadījumu
skaitu, bet kā ir tā ir. Finansējuma efektam piedāvāju terminu „rocket in sky”
kaut gan uzņēmēji grafika pirmo pusi dēvē par „hokeja nūja”.
Nākošajā bildē mazliet „paņēmos” t.i.
saliku gratulāciju skaitu pa tematiskām grupām un virtuālo naudiņu uz vienu
gratulēto personu. Atzīstu, ka tam nav jēgas, bet kaut kādu grēku ik pa brīdim
vajag.
Pēdējais, bet ne mazsvarīgais – par
naudām un studentiem, - „planktona” līmenī varam redzēt šādu ainavu.
Un visu pēdējais mēģinājums savietot
mūsu statistiku ar EUROSTAT, tad mums sanāk šādi skati. Ja uzmanīgi paskatāmies
un varam ticēt EUROSTAT, tad piemēram augstākās izglītības finansējums, lai arī
nožēlojams, tomēr gadu gaitā (tik cik ir tik ir) ir niecīgi (+/- 0,1%)
attiecībā pret IKP. Dīvaini ir arī tas, ka pēc nacionālā datu avota (CSP) mums
izdevumu īpatsvars izglītībai krīt, bet pēc EUROSTAT – palielinās (kopējos
vilcienos).
Nākošajā sadaļā mēģināšu pievērsties
EUROSTAT un mazliet finanšu datus salīdzināt starp Baltijas valstīm. Cilvēkus
ar vājiem nerviem lūgums tālāk nelasīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru