Kāpēc kefīrs? Uzmanības
pievēršanai, loģiskais tests – atrodi neatbilstošo vārdu! Marketinga paņēmiens
kā piesaistīt lasītāju interesi! Vai arī tāpat vien, lai nav garlaicīgi, lai ir
pārsteigums, kas nedēļas beigās stiprina ierēdņa nogurušo organismu!
Viens Twitter ieraksts, kura
autoru esmu jau piemirsis, secināja - „1.klase. Vairāk nekā 20 000 personu.
Aptuveni 20 gadu. Publiskais finansējums”. Mikrobloga izteiksme līdzekļi un
„revolverteikumu” stils atklāj šīs situācijas nozīmību, atbildību, dramatismu
un nopietnību. Tāpēc (pārsteigums!) raksts nebūs par izglītību, bet gan par
pēdējā pusgada publikācijām, tendencēm, pārskatiem, jaunākajiem resursiem, ko
valsts pārvaldē un attīstības politikā iesaistītām speciālistam vajadzētu zināt
pašizglītības procesā. Protams subjektīvā skatījumā, jo visu zināt nav
iespējams! Mēģināšu par jaunāko valsts pārvaldē arī izklāstīt ar „revolvera”
pieskaņu, saitēm, norādēm, lai tālāk Jūs pētītu un izmantotu šīs iespējas paši.
Un kefīrs ir tāpēc, lai ļautos
mazam neticības vilinājumam, pārbaudot un vēlreiz pārbaudot it kā pašsaprotamās
zināšanas, arī tādas, kuras balstītas respektablos zinātniskos izvērtējumos. Pirmais
un jaunākais, ko varu ieteikt ir šarlatānpolitikas
pirmo izdevumu. Nekad netici „tas jau visiem zināms” patiesībām.
Man personiski ir pārliecība, ka muļķības
tiek plānotas nepārtraukti. Metodes kā atpazīt tās ir šajā
vietnē.
Iespējams ka skepticismu
nostiprinās arī veselīgs pārskats par Zviedrijas
valsts pārvaldes „noslēpumiem”, vai arī pēdējās krīzes
norises izvērtējums no valdību spēju skatījuma puses.
Valsts pārvaldes attīstība
kontekstā vienmēr runā par informāciju un datiem. Lielie
cipari ir svarīga sadaļa. Tas ļauj veidot pārvaldi ātrāku, gudrāku un personiskāku. Tēlaini sakot – CocaCola
personificēto produktu marketings tiešā veidā atspoguļojas arī valsts pārvaldības
dienaskārtībā. Jaunākā tēze šajā kontekstā ir mazāka,
labāka, ātrāka un stiprāka, lai arī ko tas nozīmētu. Ko nozīmē maza
pārvalde krīzes apstākļos?
Citas labas, vairāk vai mazāk
specializētas lietas ir pieejamas pētniecības centra vietnē
internetā. Jāmeklē vadoties pēc interesēm un noskaņojuma.
Lielbritānijas „smagsvars” valsts
pārvaldes jautājumā kā pēdējo ir publicējis monitoringa
ziņojumu. Aprakstot arī metodes un paņēmienus, kā vērtēt valdības darba
efektivitāti un tās plānotos reformu pasākumus, piemēram, civildienesta
reformu, savietojot plānošanu
ar praksi, aicinot uz finanšu
līderību un ieceļot
valsts sekretārus.
Pārējās idejas ir pieejamas mājas lapā, bet vienai
gribētos pievērst īpašu uzmanību – kā strādāt
opozīcijas apstākļos. Britiem šāda situācija ir pārsteigums, bet mums
ierasta lieta. Interesantākā publikācija ir sava veida rokasgrāmata
un tests visiem valsts pārvaldes reformu speciālistiem, kas izstrādā pārvaldības
politikas. Citus līdzīgus gadījumus varam aplūkot UK parlamenta vietnē
(I sējums) un arī šeit
(II sējums).
Pabeidzot Lielbritānijas resursu
pārskatu, nevaru nepievērst uzmanību šādai „neatkarīgai”
domātavai. Protams vienmēr ir jāskatās, kādu politisko spēku vai ideju
pārstāv katra no tām. Parasti 2-3 domātavas „strādā’ uz vienu partiju, tāpēc
parādās arī viedokļu dažādība.
Pārlūkojot valstisko resursus,
ieteiktu uzmanību pievērst Lielbritānijas valsts pārvaldes reformu plānam un tā
atvasinājumiem. Iepazīties ar pašu plānu
var šajā vietnē.
Vairāk informācijas par
Lielbritānijas valdības paveiktu var meklēt valdības
publikāciju datu bāzē, piemēram par vadības
informācijas nozīmi un tā pielietošanu lēmumu pieņemšanā. Jautājums
atjautībai, - cik ministru ir Lielbritānijas valdībā? Pareizi – 121 ministrs.
Protams nevajadzētu aizmirst
NAO jeb valsts kontroles institūciju, kas iegulda būtisku darbu valsts
pārvaldes kvalitātes uzlabošanā, īpaši finanšu
pārvaldē, augstākajā vadības
ešelonā.
Daži aicina iebūvēt valsts
pārvaldē uzņēmējdarbības
garu, uzņemoties lielākus
riskus. Šajā kontekstā ir vairākas publikācijas, bet to galvenā jēga –
valsts ieguldot jaunu ideju attīstība rada „vilkmi” uzņēmējiem.
Starptautiskās organizācijas,
piemēram OECD, iesaka koncentrēties uz risku
pārvaldīšanu, tāpēc būtiski ir pārzināt ir visas darbības risku
pārvaldības jomā, jo tas var noderēt arī valsts pārvaldes kontekstā.
Īpaši nozīmīga valsts pārvaldes
speciālistiem varētu būt publikācijas par konkrēto valstu sasniegumiem
pārvaldības efektivitātes nodrošināšanā. Jaunākais piemērs ir Norvēģija,
bet pēdējo gadu laikā ir aplūkotas arī Dānija, Polija un Nīderlande. Citi, ar
attīstību, ne tikai valsts pārvaldi saistīti pārskati ir atrodami šajā
vietnē.
Pasaules banka un SVF arī sniedz
savu ieguldījumu. Vispirms jau par vēlmi mācīties
un valsts pārvaldes kvalitāti, tad mēģinot noskaidrot, kas tad ir valsts pārvalde.
Viss plūst un viss mainās. Šajā
kontekstā gribētos atzīmēt šādu vietni, kura jau
divus gadus (Grieķijas krīze?) nav aktīva, bet resursi vēl joprojām ir noderīgi.
Arī zinātnei
ir sava nozīmē pārvaldības politikā.
Tuvākie notikumi
Tuvākais un pēc sastāva
interesantākais simpozijs būs
Londonā
Ja gadījumā nav laika studēt visu
augstākminēto - vispārīgs pārskats, rokasgrāmata - valsts
pārvaldes reformas jautājumos.
