Iespējams, ka šis blogs Jūs pārsteigs, bet dažkārt vajag pievērsties visas radības pamatiem, problēmu problēmai, jeb paskatīties kur tad visas šīs lietas ir sākušās, tā sākot atrast sakni, punctum. Man šķiet ka te ir mēģinājums „ierakties” cik vien dziļi var, ja kāds var dziļāk, tad – uz priekšu. Bet sāksim ar gaaaaru citātu no „Svētnīca” Elifa Batumana par Gebeklitepi -
Vēl kāds pārsteidzošs fakts saistībā ar “neolīta revolūciju”: ir pamats domāt, ka pievēršanās lauksaimniecībai izraisījusi krasu dzīves līmeņa krišanos. Kalahari bušmeņu un citu nomadu grupu piemērs liecina, ka mednieki vācēji pat visnelabvēlīgākajos apstākļos pārtikas meklējumos pavada vidēji mazāk nekā divdesmit stundas nedēļā. Turpretim zemkopji strādā vaiga sviedros diendienā no ausmas līdz pat rietam. Zemkopības pamatā ir plaša nedaudzu ar cieti bagātu labības sugu kultivēšana; tas nozīmē, ka slikti laika apstākļi vai kaitēkļu uzbrukums var vienas dienas laikā iznīcināt veselas kopienas pārtikas krājumus. Paleontoloģiskie pētījumi liecina, ka salīdzinājumā ar medniekiem vācējiem agrīnie zemkopji vairāk sirguši ar mazasinību un vitamīnu trūkumu un miruši jaunāki; viņiem vairāk bojājušies zobi, viņi biežāk cietuši no mugurkaula deformācijām un, dzīvojot tik tuvu citiem cilvēkiem un arī lopiem, biežāk slimojuši ar infekcijas slimībām. Grieķijā un Turcijā atrastie skeleti pierāda, ka laikā starp ledus laikmeta beigām un 3000. g. p.m.ē. cilvēku vidējais augums samazinājies par 15 cm; mūsdienu grieķi un turki vēl joprojām nav atguvuši savu mednieku vācēju senču stalto augumu. Kāpēc lai cilvēki paliktu pie tik grūta un trūcīga dzīvesveida? Džareds Daimonds, grāmatas “Šautenes, baciļi un tērauds” autors, šo situāciju apraksta kā klasisku mārketinga triku. Medniekus vācējus “savaldzināja īslaicīgā pārpilnība, ko viņi baudīja tik ilgi, kamēr iedzīvotāju skaita pieaugums nepanāca iesākumā sasniegto pieejamā pārtikas daudzuma pieaugumu”. Kad šis brīdis pienāca, agrīnie zemkopji jau bija uzķērušies uz āķa un izrauties nevarēja – viņiem vajadzēja apstrādāt arvien vairāk un vairāk zemes, lai vispār izdzīvotu. Trūcīgā uztura dēļ zemkopju spēks bija galvenokārt viņu kuplajā skaitā; pateicoties tam, viņiem pamazām vien izdevās apslaktēt lielāko daļu no medniekiem vācējiem, bet pārējos padzīt no savas zemes. Daimonds uzskata, ka pievēršanās zemkopībai bijis ne tikai neveiksmīgs pavērsiens, bet pat “smagākā kļūda visā cilvēces vēsturē”, “kliedzošas sociālās un dzimumu nevienlīdzības, slimību un despotisma avots, mūsu eksistences lāsts”. Apstiprinājumu šī teorija rod, skaidrojot grēkā krišanas mītu kā alegoriju par pāreju no mednieka vācēja dzīvesveida uz zemkopību. Ēdenē vīrietis un sieviete dzīvoja kā vienlīdzīgi partneri, nekaunoties no sava kailuma, draudzīgu dzīvnieku ielenkumā un zem kokiem, “kurus bija jauki uzskatīt un no kuriem bija patīkami ēst”. Laba un ļauna atzīšanas koka augļi, tāpat kā pirmie kultivēšanas nestie augļi, tūlīt pēc nobaudīšanas atnesa acumirklīgu un neatsaucamu lāstu. Cilvēkam nu vajadzēja apstrādāt zemi un “vaiga sviedros maizi ēst visas viņa mūža dienas”. Maimonīds piemin leģendas, kurās teikts, ka Ādams pēc grēkā krišanas sarakstījis “vairākus darbus par lauksaimniecību”. Šaušalīgie vārdi, ko Dievs saka Ievai: “Vairodams Es vairošu tavus grūtumus un tavas nopūtas, kad tu kļūsi māte. Sāpēs tev būs bērnus dzemdēt, un tava iegriba būs pēc..
Turpinot šo interpretāciju, mītu par Kainu un Ābelu var aplūkot kā alegoriju stāstam par to, kā urbānā lauksaimniecība iznīcināja nomadu ganības. Nogalinājis brāli, Kains nodibina pasaules pirmo pilsētu un nosauc to sava dēla Ēnoha vārdā. Šādā lasījumā vismaz lieli Vecās Derības fragmenti – visas cīņas par teritoriju, pastāvīgie trimdas vai dzimtas izmiršanas draudi, seksuālā greizsirdība un sāncensība vienu vecāku bērnu starpā – sāk izklausīties pēc padrūmas taupības rokasgrāmatas jaunajiem zemes un mīlestības deficīta apstākļiem.”
Un tad izlasīju citu pamācību – padrūmu taupības rokasgrāmatu, tad ieraudzīju latvju bāleliņu atbildi - un kas ir ļoti iepriecinoši arī Kaina un Ābela, Ievas un Ādama laulības motīvs tur izskan – nu dziļāk vairs nevar „parakt”, lai atklātu problēmu cēloņus. Šeit pirmavots, lai izzinātu, ka risinājums ir mesijas gaidīšanā, liekas arī pazīstams motīvs mūsu vidū.
Cita
starpā intrigai – ekonomisti ir
noprognozējuši, ka ap 2040.gadu nacionālās valstis izzudīs, to vietā nāks
pilsētvalstis, kas savā starpā vareni konkurēs, attīstīsies un visiem būs labi.
