Jā rūpīgi ieskatāmies aizejošā 2011. gadā, tad laikām
forsaits ir tas kas vislabāk parādā, kāpēc tā notiek un kas notiks tālāk – jo
divu ātrumu pieeja ir ieslēgta un neredzu motivāciju kāpēc, lai tā nebūtu.
Iespējams, šo situāciju vislabāk raksturo - http://ec.europa.eu/research/innovation-union/index_en.cfm?section=competitiveness-report&year=2011 it īpaši uzskatāmi ir, ja uzklikšķina uz valsti un salīdzina forsaitus. Iepriekšējos
mēnešos it kā pievērsāmies sociālās
vienlīdzības divējādai dabai. Varētu nevilšus rasties jautājums, - kāpēc mums
tas ir svarīgs, bet izradās, ka tam ir arī ekonomisks pamatojums - http://www.oecd.org/dataoecd/7/31/46908575.pdf un pie visa cita arī A.Vanags ar BICEPS’u savā LR konkurētspējas ziņojuma
projektā par to pašu cepjās. Un jā par gastronomiju, tad mēs te „iecepāmies”
par divu ātrumu Eiropu, bet OECD jau sen runā par četru ātrumu pasauli - http://www.oecd.org/dataoecd/20/1/49091821.pdf vēl vajadzētu piekto un būtu auto gatavs.
Lai šo jautājumu „nobeigtu”
gribētos norādīt ka ticība (vārda
„uzticība”nozīmē, kas to būtu domājis!) ir saistīta ar makroekonomiku http://www.oecd.org/dataoecd/11/34/46839852.pdf tāpēc krīze notikums un izeja no
krīzes, attīstība nav pat ekonomikā, bet iespējams ka mūsu galvās.
Vēl viens aspekts protams ir mūsu sabiedrības
fundamentālās izmaiņas (un iespējams mēs to piedzīvojām tieši šajā gadā pat to
nepamanot 2011.gadā)., proti - Arābu pavasaris, Londonas kristāla naktis,
Krievu ziemas revolūcija, Latvijas Swedbankas svētdiena, LKB un beigu beigās
arī Times gada cilvēks. Iespējams mēs šogad visi bijām liecinieki t.s. „twitera
dividendei”, kuras iespējamās konsekvences labi analizējis Z.Baumans - http://www.citsee.eu/interview/past-central-europe-future-europe-interview-zygmunt-bauman (bet tur vajadzētu skatīties dziļāk
un iespējams nonākt līdz viņa „liquid modernity” konceptam), tas iespējams liks
mums paskatīties uz etniskajiem jautājumiem, globalizāciju, valsti, valodām,
emigrācijām, identitāti, attiecībām mēs-svešie, un galu galā – arī to, kas ir
attīstība? - pavisam no cita skatu
punkta. Jā, bet atceramies ka Zigmunds tomēr tā kā vairāk ir kreisi orientēts
;-).
Atgriežoties pie vienas no
iepriekšējās tēmas par ienākumu nevienlīdzību un to ietekmi uz ekonomiku un
valsts attīstību, gribētos norādīt uz šādu publikāciju - http://web.mit.edu/ipc/publications/pdf/07-002.pdf īpaši kontekstā ar banku krīzēm –
mēs vienkārši esam palaiduši finanšu sektoru brīvā peldējumā uzskatot ka tirgus
ekonomika saliks visas lietas pareizajās vietās. Rezultāts ir redzams ne tikai
LR, bet arī citās vietās, jo pirmās jau „lauž solus” tieši finanšu
institūcijas. Un jā, vēl viens skats uz
izgājušajiem jautājumiem, šoreiz no Marka - http://www.cepr.net/documents/publications/latvia-2011-12.pdf
Jā un protams Ziemassvētku hīts – 56.
punkts. Nezinu kādus dzērienus Valsts kanceleja pirms tam piedāvāja sanāksmes dalībniekiem,
bet lai paliek kā trekns, noslēdzošs punkts aizejošajam 2011.gadam - http://mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2011-12-22
