Analītiskā strukturālisma spožums
un posts pseidoneopostpadomiskā Latvijā. Versija A.
Kas gan es būtu par
latvieti, kad vērojot norises
internetā vidē, atteiktos piedalīties diskusijā par zinātni?
Papildus, kolēģi uzkurināja interesi Twitter vidē ar
“revolveržurnalistikas” cienīgu diskusiju tempu. Iztika bez
upuriem, bet tuvu bija.
Ja jau vajag piedalīties, tad pirmo stundu
laikā centos noskaidrot, kāda informācija par tēmu ir uzkrāta
Latvijas
resursu dzīlēs. Atklāti sakot – nekas īpaši izcils, lai
neteiktu - oficiālā informācija ir nabadzīga. Jau sāku smīnēt,
bet lai pārbaudītu pieņēmumus, izmēģināju laimi kopā ar mūsu
laikmeta cilvēka labāko draugu – interneta meklētāju. Sacīsīm
atklāti – draugs mani pārsteidza labākā nozīmē, bet
vienlaicīgi rosinot vienu, bet būtisku atziņu – mēs sēžam
analītiskā strukturālisma bedrē un netiekam ārā. Vispirms
aplūkosim drauga sagādātos dārgumus. Drauga draudzene –
ministrija, savu iespēju robežās ir publicējusi vieglā valodā
rakstītu prezentāciju
– cipartabulu par finansējumu. Tajā pat vietnē ir arī
pārskata par zinātnes institūcijām
un normatīvo regulējumu. Pieminēšu tikai to, ka tas neaptver
visus normatīvos aktus. Mazliet precīzāk ar līdzīgu informāciju
var iepazīties, citā, diezgan interesantā vietnē, kurā ir
publicētas pētniecības izmaksu vadlīnijas
– kā labāk atskaitīties par zinātnes finansējumu. Protams,
vajag piebilst, ka šo pasūtījumu ir veikusi mūsu drauga
draudzenes draudzene – tāpēc iespējams viena draudzene nezina ko
dara otra. Papildus informācija par
Latvijas augstskolu zinātnisko darbību ir gūstama citā
draudzenes mājas lapas sadaļā. No šīs sadaļas – interesantākā
būtu publikācija
par situāciju zinātnē, kurā faktiski ir jaunākā
informācija, protams līdz 2009,gadam, bet statistiskas regulāra
atjaunošana ir tehnisks uzdevums. Jebkurā gadījumā visnotaļ
cienijami resursi! Un ne tikai! Draudzene ir gājusi vēl tālāk un
pie cita izpildītāja (to gājienu gan nesaprotu, kāpēc gan nevar
vienā vietā uzkrāt ekspertīzi?) ir pasūtījusi vēl vairāk
ekspertīzes un analīzes par zinātni. Draudzenes
mājas lapā vispirms jau kontekstā ar zinātnes institūciju
izvērtējumu ir vairākas publiskācijas, no kurām interesantākais
ir pārskats
par zinātni, kas satur jau jāunāku informāciju, līdz
2010.gadam (ja kādam ir nepieciešama jaunāka – laipni lūdzu pie
vecākā brāļa – EUROSTA'a). Gandrīz vai identiska
informācija par zinātnes izvērtējumu ir nopublicētā arī
BIRTI mājas lapā (90% sakritība), bet tur iestājas kaut kāda
autorība un tiesības. Tāpēc pirms citējam – esat uzmanīgi –
viens kļūdains solis un paši saprotiet. No otras puses
palūkojoties uz zinātnes izvērtēšanu aktīvs un liels darbs tiek
veiks gudrās, veidās un kādas vēl tur stratēģijas izstrādes
jomā. Vispirms jau draudzene ministrija godprātīgi publicē
diskusiju dokumentu, bet galvenais izstrādātājs – visu
pārējo projekta dokumentāciju. Visnotaļ apsveicama
iniciatīva un to saku bez ironijas. Un ne tikai! Ja ir vēlme studēt zinātnes finansējuma
analītisko aspektu, statistiku un iegūt
zināšanas par zinātnes sasaisti ar uzņēmējdarbību,
visnotaļ varu rekomendēt apmeklēt šo virtuālo bibliotēku.
Gribētos visā šajā informācijas plūsmā un eiforijā pieminēt
arī LIAA, pirms pāris gadiem veikto Latvijas rūpniecības nozaru
izpētes projektu, kur līdzīga informācija (snapshoot metode) ir
apkopota.
Uh, kā viss notiek, ik
gadu, kāds jauns izvērtējums, kāda jauna iniciatīva, skatāmies,
pētam, piesaistam ekspertus, piesaistam citus (daudz pareizākus!)
ekspertus, tie strādā galvu nepacēluši un kafijas krūzi
nenolaiduši. Sabiedrība kūsā, diskutē, prasa – kur nauda
(pareizāk sakot prasa – kāpēc naudas tik maz?). Nosakam
prioritātes, pamatojam, pierādām, noraidām, atceramies un atkal
ceļam gaisāmā. Zinātnieki diskutē, politķi komentē,
Twitertauta reaģē, pārpublicē – vārdu sakot Latvijā, visās
tā malās, no Kolkas mežiem līdz Šķaunes pļavām, skan
klaviatūras darba duna! O! Piedodiet! Interneta laikmetā darba duna
var skanēt arī Atamakas tuksneša smiltīs, ne tikai Latvijā.
Jautāsiet, bet kur tad ironija?
Viens latviešu politikas
klasiķis ir sacījis, ka ir divas iespējas sakārtot tēvu zemīti
– fantastiskā un reālā, - fantastiskā latvieši paši pieņems
lēmumu par zinātnes attīstības prioritātēm, finansējumu un to īstenos, reālā – atbrauks marsieši un palīdzēs. Nezinu kā
citi, bet vienmēr esmu bijis reālists. Tāpēc, ja kāds ir
redzējis mazu, zaļu ar lielām acīm un baltām ausīm (nejaukt ar
Čeburašku!), lūdzu TW!
