Dažkārt ir interesanti tā vienkārši
paskatīties uz informāciju, grafiku, kas izraisa asociācijas, pārdomas un liek
iesaukties, hm! re kā! No otras puses tas var būt arī estētisks baudījums (ja sanāk labs zīmējums). Viena no tādām iespējām, kas sniedz gan vienkāršību gan pārdomas, gan arī baudu ir naudas sniegtā informācija
konkrēti aktīvi jeb MFI.
„Galvenie MFI (banku) sektora rādītāji. Tabulās atspoguļoti galvenie Latvijas banku sektoru un naudas piedāvājumu raksturojošie rādītāji – monetāro finanšu iestāžu (banku) aktīvu kopsumma, rezidentiem izsniegtie kredīti un no rezidentiem piesaistītie noguldījumi, kavēto kredītu īpatsvars, izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu, kā arī starpbanku kredītu procentu likmes, banku kapitāla un peļņas rādītāji un plašās naudas M3 indikatori. Šo rādītāju avots ir Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.”
Cilvēks vienkāršais,
tāds kas neskatās uz cipariem varētu pajautāt; - un kas no tā? Cilvēks vērīgais
pamanīs ka aizdevumi rezidentiem (jeb vienkārši sakot kredīti) 2012.gada
decembrī pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem jeb precīzāk 2005.gada vidus ir
mazāki par ārējiem aktīviem. Ko tas nozīmē? Nezinu, bet šķiet ka varētu
būt labi, jo esam atgriezušies sākuma punktā, pazaudējot tos gadus, ko
samaksājām par „šļakatkredītburbuļekonomiku”. Varbūt atkal ir pavēries iespēju logs "restartēt Latviju".
„Šļakatkredītburbuļekonomikas”
portrets
P.S. Kāpēc tāds nosaukums "šļakatkredītburbuļekonomika" jeb ŠĶEB. Atbildu - Šļakatveida apdzīvotības struktūra, kas ir Pierīga ar t.s. šļakatciemiem alias bebruciemiem bija tas kas veicināja hipotekāro kredītu pieprasījuma burbuli un radīja Latvijas tīģera lēcienu uz karstas pannas. Par ko mēs arī visi samaksājām.
