Lēmuma pieņēmēji ar budžeta izdevumiem rīkojas līdzīgi kā ar SMS kredītiem - ātri un bezatbildīgi "izvieto" lielas summas ‘degošajās” pozīcijā, ietekmējot visu turpmāko ekonomisko dzīvi. Šāda rīcība rada nepamatotas cerības, „politiskās solīšanas” mantojumu, strauji palielina uzturēšanai nepieciešamos resursus un rada "tektoniskas" pārbīdes citu resursu izvietojuma jomā. Īpaši ievainojamas ir mazas, nelielas ekonomikas (piemēram, Latvija) un jomas, kurās izdevumu apjoms jau sākotnēji ir neliels. Tāpēc - Tev nebūs grābstīties ap budžeta izdevumiem un tos bezatbildīgi palielināt pēc pirmā svilpiena, lai cik tas skaļš arī nebūtu. Mēģināsim šo tēzi pierādīt, kā vienmēr izmantojot datus, maksimāli uzskatāmā veidā. Teksts apzināti rakstīts "vieglajā valodā". Skaitliskie lielumi līdz 2011.gadam (jaunāku vēl nav).
Vai mūsu budžeta izdevumu struktūra atšķiras no citu salīdzināmu valstu izdevumu struktūras?. Ja atšķiras, vai atšķirības ir būtiskas un kurās izdevumu pozīcijas. Pieņemsim, ka visas valstis izdevumus klasificē vairāk vai mazāk izmantojot identiskas metodes, piemēram COFOG sistēmu, pieņemot, ka iedzīvotāju skaits un IKP ir pareizi aprēķināts, pieņemot, ka pāreja no COFOG 12 klasifikāciju jomām uz COFOG 10 jomām ir notikusi korekti, pieņemot, ka ekonomikas ģeogrāfiskās atšķirības, politiskās īpatnības un vēl daudzu citi faktori ir līdzīgi. Pārāk daudz pieņēmumu, kas jau sākotnēji ietekmē "skaidrību un tīrību"! Kas vēl būtu jāieskaita? Valsts saimnieciskās attīstības vēsture arī ietekmē šī brīža izdevumu struktūru, piemēram Igaunijā mazāk maksā par aizņēmumiem (jo tādu nav), tāpēc ir zemāki pirmās COFOG grupas izdevumi. Medicīnas izdevumi Labklājības ministrijas institūcijās tiks pieskaitīti labklājības izdevumiem, ne veselības aprūpes izdevumiem. Obligātais vai profesionālais militārais dienests rada atšķirīgus izdevumus, kas būs redzami tikai pakārtotajās (otrais, trešais un ceturtais klasifikācijas līmenis) izdevumos. Lielākas budžeta programmas ir sarežģītāk "pieskaitīt" kādai no lielajām vienībām, mazākas budžeta programmas - vieglāk. Tāpēc izdevumu sadalījumu ietekmē katras valsts budžeta programmu un apakšprogrammu veidošanas vēsturiskās īpatnības. Mūsu "gaismas pils" celtniecības izdevumi tiek pieskaitīti kultūrai, kaut gan vairāk (vismaz pašreizējā posmā) tiem ir celtniecības raksturs. Protams, ka korekti nav salīdzināt eiro uz iedzīvotāju, jo nav ņemta vērā inflācija. Kā redzat nianses ir daudz, tāpēc beigšu tās pārskaitīt. Tā turpinot nenonāksim līdz bildēm, kas būtu šī brīža uzdevums.
Atvainojos visiem, bet šeit neskaidrosim, kas ir EUROSTAT, General government, Total expenditure, EURO, COFOG, IKP, ES-27, Defence, Latvia, Poland, S13, u.t.t., ja esat nokļuvis līdz šai lapai, tad tas būtu jāzina. Tāda nu ir dzīves rūgtā patiesība! Pateiksim vienīgi ka izmantotas trīs salīdzinošās datu sistēmas - izdevumu īpatsvars no visiem valdības izdevumiem (procentos), izdevumu īpatsvars no valsts kopprodukta (procentos) un izdevumi uz vienu iedzīvotāju (eiro).
Vispirms par to cik daudz mēs pārdalām ar budžetu? - vienkārši sakot kāds resursu apjoms ir valdību rīcībā un kā tas mainījies laika gaitā. (procenti no IKP).
Visas Baltijas valstis, kā jau māsām pieklājas, rīkojas līdzīgi (vai tas ir labi - cits jautājums). Arī tā māsa (sarkanajā krāsā), kas centās vairāk pārdalīt "straujas izaugsmes gados" steidz atgriezties kopējā, draudzīgā pulkā. Brāļu un brālēnu saime tālumā gan rīkojas ar plašāku vērienu, laikam sabiedrības uzticības pakāpe ir lielāka. Paskatoties uz Latviju tuvāk, ieraugam ka mēs ar valdības palīdzību pārdalām arvien mazāk un šis īpatsvars turpina samazināties.
N.B. Budžeta izdevumu īpatsvars (procentos no IKP) nav identisks ar vispārējās valdības izdevumu īpatsvaru procentos no IKP, kaut gan vispārējās valdības izdevumos, budžets ir aptuveni 95% no visiem izdevumiem. Pārējo veido S13 sektoram pieskaitāmo institūciju izdevumi.
Paskatīsiemies, kas notiek griezumā - eiro uz cilvēku
Šajā attēlā jau parādās pirmās pazīme, ka tev nebūs bezatbildīgi palielināt izdevumus. Iespējams ka tas "uz vēlēšanām" ir labi, bet atmaksa nāk ātri un nežēlīgi. Tāpēc pārdalīt ar budžeta palīdzību var tikai to, kas tiek ieksēts - jo mazāk tiek iekasēts (gan procentos, gam eiro vienībās) - jo mazāk valdība var pārdalīt. "Straujas izaugsmes gados" ir dabiski, ka mazāks ir budžeta īpatsvars, no trijām Baltijas valstīm mums tas bija lielākais, "finanšu krīzes laikā" mēs atgriezamies tur kur citas valstis, šobrīd sekojam tendencēm, bet vai varēsim noturēties sākoties "solīšanas" politikai. Kāds bija izdevumu pārdalīšanas raksturs - turpinājumā.
