Atziņas, kuras nav zaudējušas savu aktualitāti.

Lai saglabātu un uzturētu intrigu, pirmajās dienās publicēšu savas "vecās" idejas attīstībai un izmaiņām. Roka neceļas to nosaukt par idejām reformām, vai "strukturālām reformām", jo termini ir bezgala "nodrāzti" un nav seksīgi. Tātad, par ko domājam 2011.gada septembrī. Kas to būtu domāji, ka atskatoties no vairāk nekā gada liela attāluma - bezdarba un nevienlīdzības kokteilis ko sauc par nabadzību būs tik aktuāla tēma šodien. Tas arī ir vien no iemesliem kāpēc šķita nepieciešams šādus pārskatus veidot un publicēt.

Banku sistēma ir visa ļaunā cēlonis, Alesio Rastini paziņoja, ka pasauli patiesībā pārvalda investīciju baņķieri, bet eirozonu sagaida krahs - http://www.youtube.com/embed/lqN3amj6AcE. Šo analīzi papildina arī daži citi mūsu valsts komentāri par šo tēmu. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/renate-abeltina-dzelsomino-melu-zeme-laja-filologa-skats-uz-ekonomiku.d?id=40647227.  Iespējams cēlonis šai problēmai ir meklējams pirms 20 gadiem, kad ekonomiski attīstītās valstis ar vieglu roku atteicās no industriālās ražošanas - http://www.nber.org/papers/w17400, to pārceļot uz attīstības valstīm, vai veicinot produktivitāti. http://www.hks.harvard.edu/fs/drodrik/Researchpapers/Globalization, Structural Change, and Productivity Growth.pdf

DSK brīdināja: "Ieilguša bezdarba ((http://www.economist.com/node/21528433) un http://blog.independent.org/2011/09/23/the-stagnant-u-s-economy-a-graphical-complement-to-higgs-contributions/ (publikācijas pirmajā tabulā – neparasti augsts ilgstošā bezdarba ilguma īpatsvars) un nevienlīdzības (http://scenariji.lv/2011/07/ienakumu-sadalijums-latvija-es-konteksta/) letālais kokteilis var apdraudēt sociālo kohēziju un politisko stabilitāti, jo Ilgtspējīgu izaugsmi nodrošina vienlīdzīgāka ienākumu sadale". 

Viņš uzskata, ka "veidojot jauno makroekonomisko struktūru, svārsts mazliet novirzīsies no tirgus uz valsts pusi", jeb duelis „Hayek vs Keynes” turpinās - http://hayekcenter.org/?p=4999. ES problēmas ar politiku, bet ne parādu! - http://www.guardian.co.uk/commentisfree/cifamerica/2011/sep/27/eurozone-crisis-debt-policy un http://www.imf.org/external/pubs/ft/fm/2011/02/pdf/fm1102.pdf  tomēr Tobina nodokli plāno uzlikt - http://video.ft.com/v/1186285493001/Tobin-tax

 

Latvijā (izņemot ārkārtas Saeimas vēlēšanas un „airBaltic)) interese ir pievērsta „astoņkājiem” Latvijas farmācijas biznesā. http://www.financenet.lv/zinas/393243-farmacijas_biznesa_toni_dikte_astonkajis

 

Latvijā tiek meklēta „exit strategy”, kas varētu būt/ir/būs modernizācijā un kvalitātē - http://www.delfi.lv/news/comment/comment/maija-kule-latvija-kas-mus-var-izglabt.d?id=40869429. Kazāka vērtējumā nepieciešamais grūdiens ir meklējams arī sabiedrības pārliecībā un noskaņojumā. Šim viedoklim pievienojas arī amerikāņi - http://economix.blogs.nytimes.com/2011/09/26/losing-faith-in-government/?smid=tw-nytimeseconomix&seid=auto. 

Iespējams cēlonis meklējams dažādā (arī ekonomiskā) laikā http://scenariji.lv/2011/09/laika-uztvere-nosaka-musu-ricibspeju/  ar Latvijā īpaši izteiktu „ēnu ekonomikas” īpatsvaru - http://scenariji.lv/2011/09/enu-ekonomika-latvija-pern-pieaugusi/ un http://freepolicybriefs.org/2011/09/26/baltic-shadow-economies/  Varbūt Latvijai nepieciešamas vairāk produktīvu investīciju, lielāku ražošanas daļa IKP un augošāku eksportu http://www.makroekonomika.lv/tautsaimniecibas-smukums-no-ieksam-un-atbalsts-no-apaksas, bet varbūt vienkārši nepieciešama uzkrājumu veidošana izaugsmes gados - http://www.makroekonomika.lv/glabsanas-rinkis-eiropai-instrumenti-izaugsmes-atjaunosanai-un-krizes-risinasanai  Savukārt M. Bitāns (daļēji pievienojoties Kazākam) atzīst, ka „ikviens pasaules iedzīvotājs gribētu dzīvot tādā labklājības līmenī kā vidusmēra vācietis, bet diemžēl ne visi to šobrīd var atļauties” - http://www.delfi.lv/news/comment/comment/martins-bitans-rigas-laiks-viens-izmers-neder-visiem-ari-krizes-laikos.d?id=40851489  Turpretī D. Paula saka, ka „Latvijai racionāla izvēle būtu fokusēties uz nišas tirgiem, tomēr vienlaikus arī tos diversificējot dažādu nozaru ietvaros” http://www.makroekonomika.lv/konkuretspeja-un-labklajiba-vel-vienas-krustceles-latvijai. 

 Tikmēr MK, MKK un VSS ir pieteikta Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija, apstiprināta Pārresoru koordinācijas centra koncepcija, noteiktas valsts pārvaldes audita prioritātes, pieteiktas Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes un apstiprinātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes. 

Neparasti strauji ir palielinājusies interese par jaunu „vecu” stratēģisko resursu www.fas.org/sgp/crs/RL32725.pdf  - kaņepēm