trešdiena, 2013. gada 31. jūlijs

Karmas šarms jeb budžeta SMS kredīta daba: III daļa.

Parasti pēdējā sadaļa par kādu tēmu ir nopietnākā, ceru ka šī nebūs izņēmums.

Aplūkojot budžeta izdevumu sadalījumu pa COFOG funkcionālajām grupām, bija skaidri redzams ka pagātnes izdevumi ietekmē nākotnes izredzes. Iespējams, daži apgalvos, ka tā bija tika liktenīga sakritība un neveiksme, ko izraisīja globāli procesi? Daži apgalvos, ka izdevumu strauja kāpināšana bija pareiza rīcība, kuru pātrauca ekonomiskās krīze! Man šķiet, ka visu novelt uz „ļaunajiem spēkiem” nebūtu korekti.

Ikviens valdības izdevumu lats kaut ko pastiprina, tērē arī citus resursus, aizņem, relatīvi ierobežotas telpas – Latvijas ekonomika - resursus (cilvēki, iekārtas, informācijas plūsma, u.t.t), palielina uzturēšanas izdevumus. Mēs esam pārāk nabadzīgi, lai mūsu ekonomikas izaugsme spētu nosegt gan politikas finansēšanu, gan tās uzturēšanas izdevumus. Massa par mazu - teiktu Ņūtons Līdz šim nav saprotams, kādi notikumi ietekmē izdevumus iekšējais drošībai un kārtībai, ekonomiskai attīstībai. Ir vairāki ticami signāli, ka zināma patiesība ir vārdos – „kur mežu cērt, tur skaida lec”. Iespējams ekonomiskās attīstības izdevumu pozīciju pastiprina „investīcijas” dažādu glābšanas projektu finansēšanai, kas raksturīgi bija krīzes gados (piemēram, bankas, ieguldījumi pamatkapitālā, valdības garantijas, u.t.t.).

Latvijas budžeta strukturālās atšķirības nosaka:

1) Mazāki, ar budžeta palīdzību sadalāmie, resursi - gan procentos no IKP, gan eiro uz vienu iedzīvotāju;
2) Iepriekšējo gadu saistību „ēna”, kas palielina uzturēšanas izdevumus;
3) „Glābšanas” pasākumi, kas ir izvietoti dažādās funkciju grupās, iespējams, lai „slēptu” to kopējo negatīvo efektu;
4) Dažādas „lokālas” īpatnības, piemēram nacionālās subsīdijas lauksaimniecībai, citas „latviskuma izpausmes”.

Izdevumu struktūra

Tāpēc interesanti salīdzināt gan valstis, gan arī izsekot budžeta strukturālajām izmaiņām dažādos griezumos ilgākā laika posmā. Salīdzināsim valstu budžeta struktūras (izdevumu absolūtais skaitlis ir procenti no IKP, savukārt procenti – attiecīgās pozīcijas īpatsvars visu izdevumu kopapjomā). Par salīdzināmo atskaites punktu ir paņemti 2011.gada dati. Protams interesanti ir uzzināt ka valstis uzvedās prognozējami un ņemot vērā reģionālās īpatnības, to izdevumu struktūras ir salīdzināmas.

 

Latvijas gadījums

Latvijas gadījumā, norādīju gan S13 sektora izdevumus (t.i. budžetu un „pieskaitāmās institūcijas”) gan arī tīru kopbudžeta sadalījumu pa funkcionālajām grupām, lai varētu spriest par atšķirībām sadalījumā.




Lielākais pieskaitījums ir veselības izdevumos (9% no budžeta izdevumiem, bet 11% no valdības sektora izdevumiem), jo šeit darbojas liels skaits valsts kapitālsabiedrību, kuras saņem finansējumu no valsts budžeta jeb citiem vārdiem valsts iepērk pakalpojumus.

Plašāks skats - labāka redzamība

Mazliet interesantāka ir aina, kas paverās, ja apkopo budžeta izdevumus lielākās kategorijas – tas ir griezums, kurš visprecīzāk raksturo S13 sektora strukturālās problēmas.

 Izdevumu salīdzinājums pa valstīm un pa COFOG funkcionālajām grupām (procenti no IKP)
  
Izdevumu struktūra pa valstīm un funkcionālajām grupām (procenti no visiem S13 sektora izdevumiem)
 

Apvienotās valdības izdevumu kategorijas (procentos no visiem izdevumiem)

Apvienošana ir notikusi šādās grupās:
1) Tradicionālās funkcijas - Valsts pārvaldība, aizsardzība, iekšējā drošība un kārtība
2) Ekonomiskā darbība - Kultūra, sports, reliģija, atpūta, vides aizsardzība, teritoriju un mājokļu apsaimniekošana un ekonomiskā darbība.
3) Parējās grupas ir saglabātas neapvienotas.

 
 Atšķirības nav lielas. Ir tikai īpatnības, kas tika iezīmētas rakstu sērijas II sadaļā. Tātad, jā paskatās uz budžeta struktūru statiski, ne dinamiski – mēs noteikti neredzēsim tos faktorus, kas ietekmē konkrētā gada struktūru. Tāpēc vispārējās valdības sektorā izdevumu analīzē pēc COFOG funkcionālajām grupām ir vērts izmantot tikai dinamiskās rindas un vēlams vismaz 1-2 ekonomisko ciklu ietvaros. Tas ko noteikti ieraudzīsim ir ekonomiska rakstura izdevumu īpatsvars, kuru veido - dažādu "glābšanas" pasākumu izmaksas, valdības darbība vides aizsardzības, kultūras un sporta jomā, kā arī "nacionālās susbsīdiju īpatnības". Neskatoties uz it kā vilinošo nosaukumu - ekonomiskā darbība, šķiet ka šajās funkcionālajās grupās slēpjās lielākās "bagātības".

Galvenais secinājums – par „ekonomikas glābšanu” samaksā nākamās valdības, jo saistībām ir „ēna”.Tāpēc arī karma (jeb vēsturiskā atmiņa par valdības izdevumu ieprieksējām dzīvēm).

Svarīgs un bēdīgs paziņojums:

P.S. No savas karmas neizbēgsi. Neprofesionāli rīkojoties ar internetā rīkiem izdzēsu rakstu sērijas II daļu (RIP!). Tā nav saglabājusies nekādos veidos. Nav arī pacietības to atjaunot. Tāda būs mācība – negrābsties gar visām pogām, ko blogā var atrast. Transcedentāla līdzība ar budžeta plānošanu.

pirmdiena, 2013. gada 29. jūlijs

Karmas šarms jeb budžeta SMS kredīta daba. I.daļa

Lēmuma pieņēmēji ar budžeta izdevumiem rīkojas līdzīgi kā ar SMS kredītiem - ātri un bezatbildīgi "izvieto" lielas summas ‘degošajās” pozīcijā, ietekmējot visu turpmāko ekonomisko dzīvi. Šāda rīcība rada nepamatotas cerības, „politiskās solīšanas” mantojumu, strauji palielina uzturēšanai nepieciešamos resursus un rada "tektoniskas" pārbīdes citu resursu izvietojuma jomā. Īpaši ievainojamas ir mazas, nelielas ekonomikas (piemēram, Latvija) un jomas, kurās izdevumu apjoms jau sākotnēji ir neliels. Tāpēc - Tev nebūs grābstīties ap budžeta izdevumiem un tos bezatbildīgi palielināt pēc pirmā svilpiena, lai cik tas skaļš arī nebūtu. Mēģināsim šo tēzi pierādīt, kā vienmēr izmantojot datus, maksimāli uzskatāmā veidā. Teksts apzināti rakstīts "vieglajā valodā". Skaitliskie lielumi līdz 2011.gadam (jaunāku vēl nav).

Vai mūsu budžeta izdevumu struktūra atšķiras no citu salīdzināmu valstu izdevumu struktūras?. Ja atšķiras, vai atšķirības ir būtiskas un kurās izdevumu pozīcijas. Pieņemsim, ka visas valstis izdevumus klasificē vairāk vai mazāk izmantojot identiskas metodes, piemēram COFOG sistēmu, pieņemot, ka iedzīvotāju skaits un IKP ir pareizi aprēķināts, pieņemot, ka pāreja no COFOG 12 klasifikāciju jomām uz COFOG 10 jomām ir notikusi korekti, pieņemot, ka ekonomikas ģeogrāfiskās atšķirības, politiskās īpatnības un vēl daudzu citi faktori ir līdzīgi. Pārāk daudz pieņēmumu, kas jau sākotnēji ietekmē "skaidrību un tīrību"! Kas vēl būtu jāieskaita? Valsts saimnieciskās attīstības vēsture arī ietekmē šī brīža izdevumu struktūru, piemēram Igaunijā mazāk maksā par aizņēmumiem (jo tādu nav), tāpēc ir zemāki pirmās COFOG grupas izdevumi. Medicīnas izdevumi Labklājības ministrijas institūcijās tiks pieskaitīti labklājības izdevumiem, ne veselības aprūpes izdevumiem. Obligātais vai profesionālais militārais dienests rada atšķirīgus izdevumus, kas būs redzami tikai pakārtotajās (otrais, trešais un ceturtais klasifikācijas līmenis) izdevumos. Lielākas budžeta programmas ir sarežģītāk "pieskaitīt" kādai no lielajām vienībām, mazākas budžeta programmas - vieglāk. Tāpēc izdevumu sadalījumu ietekmē katras valsts budžeta programmu un apakšprogrammu veidošanas vēsturiskās īpatnības. Mūsu "gaismas pils" celtniecības izdevumi tiek pieskaitīti kultūrai, kaut gan vairāk (vismaz pašreizējā posmā) tiem ir celtniecības raksturs. Protams, ka korekti nav salīdzināt eiro uz iedzīvotāju, jo nav ņemta vērā inflācija. Kā redzat nianses ir daudz, tāpēc beigšu tās pārskaitīt. Tā turpinot nenonāksim līdz bildēm, kas būtu šī brīža uzdevums.

Atvainojos visiem, bet šeit neskaidrosim, kas ir EUROSTAT, General government, Total expenditure, EURO, COFOG, IKP, ES-27, Defence, Latvia, Poland, S13, u.t.t., ja esat nokļuvis līdz šai lapai, tad tas būtu jāzina. Tāda nu ir dzīves rūgtā patiesība! Pateiksim vienīgi ka izmantotas trīs salīdzinošās datu sistēmas - izdevumu īpatsvars no visiem valdības izdevumiem (procentos), izdevumu īpatsvars no valsts kopprodukta (procentos)  un izdevumi uz vienu iedzīvotāju (eiro).

Vispirms par to cik daudz mēs pārdalām ar budžetu? - vienkārši sakot kāds resursu apjoms ir valdību rīcībā un kā tas mainījies laika gaitā. (procenti no IKP).


Visas Baltijas valstis, kā jau māsām pieklājas, rīkojas līdzīgi (vai tas ir labi - cits jautājums). Arī tā māsa (sarkanajā krāsā), kas centās vairāk pārdalīt "straujas izaugsmes gados" steidz atgriezties kopējā, draudzīgā pulkā. Brāļu un brālēnu saime tālumā gan rīkojas ar plašāku vērienu, laikam sabiedrības uzticības pakāpe ir lielāka. Paskatoties uz Latviju tuvāk, ieraugam ka mēs ar valdības palīdzību pārdalām arvien mazāk un šis īpatsvars turpina samazināties.



N.B. Budžeta izdevumu īpatsvars (procentos no IKP) nav identisks ar vispārējās valdības izdevumu īpatsvaru procentos no IKP, kaut gan vispārējās valdības izdevumos, budžets ir aptuveni 95% no visiem izdevumiem. Pārējo veido S13 sektoram pieskaitāmo institūciju izdevumi.

Paskatīsiemies, kas notiek griezumā - eiro uz cilvēku


Šajā attēlā jau parādās pirmās pazīme, ka tev nebūs bezatbildīgi palielināt izdevumus. Iespējams ka tas "uz vēlēšanām" ir labi, bet atmaksa nāk ātri un nežēlīgi. Tāpēc pārdalīt ar budžeta palīdzību var tikai to, kas tiek ieksēts - jo mazāk tiek iekasēts (gan procentos, gam eiro vienībās)  - jo mazāk valdība var pārdalīt. "Straujas izaugsmes gados" ir dabiski, ka mazāks ir budžeta īpatsvars, no trijām Baltijas valstīm mums tas bija lielākais, "finanšu krīzes laikā" mēs atgriezamies tur kur citas valstis, šobrīd sekojam tendencēm, bet vai varēsim noturēties sākoties "solīšanas" politikai. Kāds bija izdevumu pārdalīšanas raksturs - turpinājumā.