Parasti pēdējā sadaļa par kādu tēmu ir nopietnākā, ceru ka šī nebūs izņēmums.
Aplūkojot budžeta izdevumu sadalījumu pa COFOG funkcionālajām grupām, bija skaidri redzams ka pagātnes izdevumi ietekmē nākotnes izredzes. Iespējams, daži apgalvos, ka tā bija tika liktenīga sakritība un neveiksme, ko izraisīja globāli procesi? Daži apgalvos, ka izdevumu strauja kāpināšana bija pareiza rīcība, kuru pātrauca ekonomiskās krīze! Man šķiet, ka visu novelt uz „ļaunajiem spēkiem” nebūtu korekti.
Ikviens valdības izdevumu lats kaut ko pastiprina, tērē arī citus resursus, aizņem, relatīvi ierobežotas telpas – Latvijas ekonomika - resursus (cilvēki, iekārtas, informācijas plūsma, u.t.t), palielina uzturēšanas izdevumus. Mēs esam pārāk nabadzīgi, lai mūsu ekonomikas izaugsme spētu nosegt gan politikas finansēšanu, gan tās uzturēšanas izdevumus. Massa par mazu - teiktu Ņūtons Līdz šim nav saprotams, kādi notikumi ietekmē izdevumus iekšējais drošībai un kārtībai, ekonomiskai attīstībai. Ir vairāki ticami signāli, ka zināma patiesība ir vārdos – „kur mežu cērt, tur skaida lec”. Iespējams ekonomiskās attīstības izdevumu pozīciju pastiprina „investīcijas” dažādu glābšanas projektu finansēšanai, kas raksturīgi bija krīzes gados (piemēram, bankas, ieguldījumi pamatkapitālā, valdības garantijas, u.t.t.).
Latvijas budžeta strukturālās atšķirības nosaka:
1) Mazāki, ar budžeta palīdzību sadalāmie, resursi - gan procentos no IKP, gan eiro uz vienu iedzīvotāju;
2) Iepriekšējo gadu saistību „ēna”, kas palielina uzturēšanas izdevumus;
3) „Glābšanas” pasākumi, kas ir izvietoti dažādās funkciju grupās, iespējams, lai „slēptu” to kopējo negatīvo efektu;
4) Dažādas „lokālas” īpatnības, piemēram nacionālās subsīdijas lauksaimniecībai, citas „latviskuma izpausmes”.
Lielākais pieskaitījums ir veselības izdevumos (9% no budžeta izdevumiem, bet 11% no valdības sektora izdevumiem), jo šeit darbojas liels skaits valsts kapitālsabiedrību, kuras saņem finansējumu no valsts budžeta jeb citiem vārdiem valsts iepērk pakalpojumus.
Izdevumu salīdzinājums pa valstīm un pa COFOG funkcionālajām grupām (procenti no IKP)
Atšķirības nav lielas. Ir tikai īpatnības, kas tika iezīmētas rakstu
sērijas II sadaļā. Tātad, jā paskatās uz budžeta struktūru statiski, ne
dinamiski – mēs noteikti neredzēsim tos faktorus, kas ietekmē konkrētā
gada struktūru. Tāpēc vispārējās valdības sektorā izdevumu analīzē pēc
COFOG funkcionālajām grupām ir vērts izmantot tikai dinamiskās rindas un
vēlams vismaz 1-2 ekonomisko ciklu ietvaros. Tas ko noteikti ieraudzīsim ir ekonomiska rakstura izdevumu īpatsvars, kuru veido - dažādu "glābšanas" pasākumu izmaksas, valdības darbība vides aizsardzības, kultūras un sporta jomā, kā arī "nacionālās susbsīdiju īpatnības". Neskatoties uz it kā vilinošo nosaukumu - ekonomiskā darbība, šķiet ka šajās funkcionālajās grupās slēpjās lielākās "bagātības".
Galvenais secinājums – par „ekonomikas glābšanu” samaksā nākamās valdības, jo saistībām ir „ēna”.Tāpēc arī karma (jeb vēsturiskā atmiņa par valdības izdevumu ieprieksējām dzīvēm).
Aplūkojot budžeta izdevumu sadalījumu pa COFOG funkcionālajām grupām, bija skaidri redzams ka pagātnes izdevumi ietekmē nākotnes izredzes. Iespējams, daži apgalvos, ka tā bija tika liktenīga sakritība un neveiksme, ko izraisīja globāli procesi? Daži apgalvos, ka izdevumu strauja kāpināšana bija pareiza rīcība, kuru pātrauca ekonomiskās krīze! Man šķiet, ka visu novelt uz „ļaunajiem spēkiem” nebūtu korekti.
Ikviens valdības izdevumu lats kaut ko pastiprina, tērē arī citus resursus, aizņem, relatīvi ierobežotas telpas – Latvijas ekonomika - resursus (cilvēki, iekārtas, informācijas plūsma, u.t.t), palielina uzturēšanas izdevumus. Mēs esam pārāk nabadzīgi, lai mūsu ekonomikas izaugsme spētu nosegt gan politikas finansēšanu, gan tās uzturēšanas izdevumus. Massa par mazu - teiktu Ņūtons Līdz šim nav saprotams, kādi notikumi ietekmē izdevumus iekšējais drošībai un kārtībai, ekonomiskai attīstībai. Ir vairāki ticami signāli, ka zināma patiesība ir vārdos – „kur mežu cērt, tur skaida lec”. Iespējams ekonomiskās attīstības izdevumu pozīciju pastiprina „investīcijas” dažādu glābšanas projektu finansēšanai, kas raksturīgi bija krīzes gados (piemēram, bankas, ieguldījumi pamatkapitālā, valdības garantijas, u.t.t.).
Latvijas budžeta strukturālās atšķirības nosaka:
1) Mazāki, ar budžeta palīdzību sadalāmie, resursi - gan procentos no IKP, gan eiro uz vienu iedzīvotāju;
2) Iepriekšējo gadu saistību „ēna”, kas palielina uzturēšanas izdevumus;
3) „Glābšanas” pasākumi, kas ir izvietoti dažādās funkciju grupās, iespējams, lai „slēptu” to kopējo negatīvo efektu;
4) Dažādas „lokālas” īpatnības, piemēram nacionālās subsīdijas lauksaimniecībai, citas „latviskuma izpausmes”.
Izdevumu struktūra
Tāpēc interesanti salīdzināt gan valstis, gan arī izsekot budžeta strukturālajām izmaiņām dažādos griezumos ilgākā laika posmā. Salīdzināsim valstu budžeta struktūras (izdevumu absolūtais skaitlis ir procenti no IKP, savukārt procenti – attiecīgās pozīcijas īpatsvars visu izdevumu kopapjomā). Par salīdzināmo atskaites punktu ir paņemti 2011.gada dati. Protams interesanti ir uzzināt ka valstis uzvedās prognozējami un ņemot vērā reģionālās īpatnības, to izdevumu struktūras ir salīdzināmas.
Latvijas gadījums
Latvijas gadījumā, norādīju gan S13 sektora izdevumus (t.i. budžetu un „pieskaitāmās institūcijas”) gan arī tīru kopbudžeta sadalījumu pa funkcionālajām grupām, lai varētu spriest par atšķirībām sadalījumā.
Lielākais pieskaitījums ir veselības izdevumos (9% no budžeta izdevumiem, bet 11% no valdības sektora izdevumiem), jo šeit darbojas liels skaits valsts kapitālsabiedrību, kuras saņem finansējumu no valsts budžeta jeb citiem vārdiem valsts iepērk pakalpojumus.
Plašāks skats - labāka redzamība
Mazliet interesantāka ir aina, kas paverās, ja apkopo budžeta izdevumus lielākās kategorijas – tas ir griezums, kurš visprecīzāk raksturo S13 sektora strukturālās problēmas.Izdevumu salīdzinājums pa valstīm un pa COFOG funkcionālajām grupām (procenti no IKP)
Izdevumu struktūra pa valstīm un funkcionālajām grupām (procenti no visiem S13 sektora izdevumiem)
Apvienotās valdības izdevumu kategorijas (procentos no visiem izdevumiem)
Apvienošana ir notikusi šādās grupās:
1) Tradicionālās funkcijas - Valsts pārvaldība, aizsardzība, iekšējā drošība un kārtība
2) Ekonomiskā darbība - Kultūra, sports, reliģija, atpūta, vides aizsardzība, teritoriju un mājokļu apsaimniekošana un ekonomiskā darbība.
3) Parējās grupas ir saglabātas neapvienotas.
Galvenais secinājums – par „ekonomikas glābšanu” samaksā nākamās valdības, jo saistībām ir „ēna”.Tāpēc arī karma (jeb vēsturiskā atmiņa par valdības izdevumu ieprieksējām dzīvēm).
