Elektrības cenas jeb klausāmies dabas balsīs

Noslēdzot februāra vēstījumu par elektrību prasīt prasījās tā turpinājums. Te nu tas būs, bet vairāk tieši par elektrības cenām. No citas puses 2012.gada vidū man bija neliels sajūsmas sauciens par "spageti" grafikiem - neviens neko nevar saprast, bet ir interesanti un estētiski daiļi. Nu tad apvienosim patīkamo ar lietderīgo salīdzinot elektrības cenas tuvākās un tālākās apkārtnes valstīs. Šajā gadījumā mana ziņkāre bija vairāk saistīta ne ar faktiskajiem lielumiem (tie arī ir interesanti), bet ar cenu izmaiņu estētisko pusi, proti, kur mēs esam salīdzinot ar citām valstīm, cik daiļa ir kompozīcija, kas notiek ar izmaiņu ātrumu, u.t.t.. Kas no tā iznāca - Jūsu vērtējumam. 

No vienas piezīmes nevaru atturēties - tās neestētiskās līknes ar strauju augšanu un lūzumu ir Malta un Kipra - neesmu līdz galam izpētījis, bet liekas ka viņi pie elektrības cenas pieskaita arī nekustamā īpašuma nodokli, lai optimizētu un vienkāršotu iekasēšanu. Tāpēc līganums pazūd un parādās arhitektoniskā modernisma izpausmes. No otras puses – abas ir salu valstis ar specifiskām elektrības nodrošinājuma problēmām, kurās lielāka rūpe ir par sauli un pludmali, bet ne „smago metālu” (t.i. ražošanu). Iespējams tas nosaka cenu izmaiņu politiku.

Par apzīmējumiem un saturu:
1) Latvija vienmēr būs karmīnsarkana
2) Lai salīdzinātu visur lietotas PPP naudiņas (ar un bez nodokļiem, lai tuvāk aplūkotu šo zvēriņu)
3) Dati ņemti no EUROSTAT, pa pusgadiem

Pirmā grupa, mājsaimniecības, kuras elektrību lieto maz. Smuks un maciņam patīkams skats. Mēs maksājam vismazāk, bet šeit laikam tiek rēķināts pēc mūsu samazinātā tarifa. Cena lēnām un līgani ceļas, vērojot inflāciju un citus zvērus.

Tas pats, bet ieskaitot nodokļus - mazliet palecamies, bet lēciens kā "Gulbju ezerā" vēl arvien estētiski smalks. Nodoklis, tāds agresīvs zvērs būdams, mazliet vertikāles virzienā paposta ražošanas un pārvades konkordanci, bet saprāta robežās.

Ops! nākošajā grupā mūsu izpildījums jau ir agresīvāks, dažu gadu laikā no lētākās cenu grupas - ielecam valstu grupā ar vidēji lielu cenu par elektrības kWh, turamies pa vidu ar ne visai smuku tendenci uz nākošo lēcienu. Par Maltu nerunājam - nekādas estētikas un izpildījuma līganuma – rekonrola piesitiens.

Ar nodokļiem, izpildījums ir vēl agresīvāks. Tātad tie spēlē savu lomu. Līknītei kā gulbītis – ceļas spārnos un netaisās nolaisties.

Vidējie elektrības tērētāji no baleta pāriet uz straujākiem ritmiem un tuvojas dārgākām cenām. Savukārt pašā augšā ir Kipra (ne Malta). Abas ir salas Vidusjūrā, iespējams ka tur tie ritmi ir ugunīgāki un latīniskāki.

Ar nodokļiem protams ka sirds sitas straujāk! Un pirmo reizi grafiks ir pārkāpis simboliskās 0,2 PPP vienības. Abos gadījumos uzmanības vērta ir dinamika – ejam drošiem soļiem pretim tam kam jāiet pretī.

Lielie elektrības tērētāji par baleta līganumu zina tikai no vecmāmiņu nostāstiem - no zemākām dažu gadu laikā esam ielīgojuši dārgajā galā.

Ar nodokļiem tas pats. 2012.gada pirmā ceturkšņa neestētiskās izmaiņas pagaidām neskaidrošu, varbūt kāds pārpratums vai arī bundzinieks nevar turēt ritmu. Lai labāk saprastu cenas un līknes, tad varu norādīt uz šādu vispārēja rakstura īpatnību – zem Latvijas vienmēr būs ziemeļvalstis, kurām ir enerģijas pārpalikumu, savukārt virs Latvijas ir dienvidu valstis – kurās parasti ir iztrūkums.

 

Un visbeidzot „smagā metāla” gals, gan pārnestā gan tiešā nozīmē – lielākie elektrības tērētāji. Par Maltu – bez komentāriem. Kāda tur ražošana un patēriņš – ja visapkārt Vidusjūra, saule un meitenes. Bet kāpēc Latvija?

Ar nodokļiem – līdzīgi. Tāds ir elektrības lielpatērētāja liktenis – ražot un ciest. Interesanti ka  līdzīgās valstīs, piemēram, Bulgārija,  - šīs līknes nebūt necēlās spārnos.

Secinājumi: Jā vēro elektrības cenu līkņu estētiku agra pavasara rītā, tad rodas sajūta ka pēdējo trīs – četru gadu laikā ir noticis kaut kas traģisks – Daugava izžuvusi, Ķeguma HES’a bebri caurumu izgrauzuši, Latvijai pāri gājušas 1967- 1969.g.g. gadsimtu vētras aiznesot visus tīklus ar stabiem. Bet varbūt kas cits? Ignalina ciet, „zilizaļā” enerģijas klāt, OIK virsū, un naudiņu arī vajag savākt budžetam, lai neīstenotās reformas nosegtu. Tā dzīvojam.