Septembris. Kefīrs. Izglītība. Skola

Kāpēc kefīrs? Uzmanības pievēršanai, loģiskais tests – atrodi neatbilstošo vārdu! Marketinga paņēmiens kā piesaistīt lasītāju interesi! Vai arī tāpat vien, lai nav garlaicīgi, lai ir pārsteigums, kas nedēļas beigās stiprina ierēdņa nogurušo organismu!

Viens Twitter ieraksts, kura autoru esmu jau piemirsis, secināja - „1.klase. Vairāk nekā 20 000 personu. Aptuveni 20 gadu. Publiskais finansējums”. Mikrobloga izteiksme līdzekļi un „revolverteikumu” stils atklāj šīs situācijas nozīmību, atbildību, dramatismu un nopietnību. Tāpēc (pārsteigums!) raksts nebūs par izglītību, bet gan par pēdējā pusgada publikācijām, tendencēm, pārskatiem, jaunākajiem resursiem, ko valsts pārvaldē un attīstības politikā iesaistītām speciālistam vajadzētu zināt pašizglītības procesā. Protams subjektīvā skatījumā, jo visu zināt nav iespējams! Mēģināšu par jaunāko valsts pārvaldē arī izklāstīt ar „revolvera” pieskaņu, saitēm, norādēm, lai tālāk Jūs pētītu un izmantotu šīs iespējas paši.

Un kefīrs ir tāpēc, lai ļautos mazam neticības vilinājumam, pārbaudot un vēlreiz pārbaudot it kā pašsaprotamās zināšanas, arī tādas, kuras balstītas respektablos zinātniskos izvērtējumos. Pirmais un jaunākais, ko varu ieteikt ir šarlatānpolitikas pirmo izdevumu. Nekad netici „tas jau visiem zināms” patiesībām. 

Man personiski ir pārliecība, ka muļķības tiek plānotas nepārtraukti. Metodes kā atpazīt tās ir šajā vietnē.

Iespējams ka skepticismu nostiprinās arī veselīgs pārskats par Zviedrijas valsts pārvaldes „noslēpumiem”, vai arī pēdējās krīzes norises izvērtējums no valdību spēju skatījuma puses.

Valsts pārvaldes attīstība kontekstā vienmēr runā par informāciju un datiem. Lielie cipari ir svarīga sadaļa. Tas ļauj veidot pārvaldi ātrāku, gudrāku un personiskāku. Tēlaini sakot – CocaCola personificēto produktu marketings tiešā veidā atspoguļojas arī valsts pārvaldības dienaskārtībā. Jaunākā tēze šajā kontekstā ir mazāka, labāka, ātrāka un stiprāka, lai arī ko tas nozīmētu. Ko nozīmē maza pārvalde krīzes apstākļos?

Citas labas, vairāk vai mazāk specializētas lietas ir pieejamas pētniecības centra vietnē internetā. Jāmeklē vadoties pēc interesēm un noskaņojuma.

Lielbritānijas „smagsvars” valsts pārvaldes jautājumā kā pēdējo ir publicējis monitoringa ziņojumu. Aprakstot arī metodes un paņēmienus, kā vērtēt valdības darba efektivitāti un tās plānotos reformu pasākumus, piemēram, civildienesta reformu, savietojot plānošanu ar praksi, aicinot uz finanšu līderību un ieceļot valsts sekretārus.

Pārējās idejas ir pieejamas mājas lapā, bet vienai gribētos pievērst īpašu uzmanību – kā strādāt opozīcijas apstākļos. Britiem šāda situācija ir pārsteigums, bet mums ierasta lieta. Interesantākā publikācija ir sava veida rokasgrāmata un tests visiem valsts pārvaldes reformu speciālistiem, kas izstrādā pārvaldības politikas. Citus līdzīgus gadījumus varam aplūkot UK parlamenta vietnē (I sējums) un arī šeit (II sējums).

Pabeidzot Lielbritānijas resursu pārskatu, nevaru nepievērst uzmanību šādai „neatkarīgai” domātavai. Protams vienmēr ir jāskatās, kādu politisko spēku vai ideju pārstāv katra no tām. Parasti 2-3 domātavas „strādā’ uz vienu partiju, tāpēc parādās arī viedokļu dažādība.

Pārlūkojot valstisko resursus, ieteiktu uzmanību pievērst Lielbritānijas valsts pārvaldes reformu plānam un tā atvasinājumiem. Iepazīties ar pašu plānu var šajā vietnē. 

Vairāk informācijas par Lielbritānijas valdības paveiktu var meklēt valdības publikāciju datu bāzē, piemēram par vadības informācijas nozīmi un tā pielietošanu lēmumu pieņemšanā. Jautājums atjautībai, - cik ministru ir Lielbritānijas valdībā? Pareizi – 121 ministrs.

Protams nevajadzētu aizmirst NAO jeb valsts kontroles institūciju, kas iegulda būtisku darbu valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanā, īpaši finanšu pārvaldē, augstākajā vadības ešelonā.

Daži aicina iebūvēt valsts pārvaldē uzņēmējdarbības garu, uzņemoties lielākus riskus. Šajā kontekstā ir vairākas publikācijas, bet to galvenā jēga – valsts ieguldot jaunu ideju attīstība rada „vilkmi” uzņēmējiem.

Starptautiskās organizācijas, piemēram OECD, iesaka koncentrēties uz risku pārvaldīšanu, tāpēc būtiski ir pārzināt ir visas darbības risku pārvaldības jomā, jo tas var noderēt arī valsts pārvaldes kontekstā. 

Īpaši nozīmīga valsts pārvaldes speciālistiem varētu būt publikācijas par konkrēto valstu sasniegumiem pārvaldības efektivitātes nodrošināšanā. Jaunākais piemērs ir Norvēģija, bet pēdējo gadu laikā ir aplūkotas arī Dānija, Polija un Nīderlande. Citi, ar attīstību, ne tikai valsts pārvaldi saistīti pārskati ir atrodami šajā vietnē.

Pasaules banka un SVF arī sniedz savu ieguldījumu. Vispirms jau par vēlmi mācīties un valsts pārvaldes kvalitāti, tad mēģinot noskaidrot, kas tad ir valsts pārvalde.

Viss plūst un viss mainās. Šajā kontekstā gribētos atzīmēt šādu vietni, kura jau divus gadus (Grieķijas krīze?) nav aktīva, bet resursi vēl joprojām ir noderīgi.

Arī zinātnei ir sava nozīmē pārvaldības politikā.

Tuvākie notikumi

Tuvākais un pēc sastāva interesantākais simpozijs būs Londonā

Ja gadījumā nav laika studēt visu augstākminēto - vispārīgs pārskats, rokasgrāmata  - valsts pārvaldes reformas jautājumos.

Rīcībpolitikas garā roka

Kāds klasiķis sacīja, ka ilgtermiņā tirgus neredzamā roka gar mums nogrābstīsies un visu saliks savās vietās. Klasiķis nekomentēja, kurās vietās saliks. Tāpēc dažiem asprāšiem dzima doma, ka saliks tādās vietās, par kurām pat interneta publikai nebūtu pieklājīgi skaļi norādīt.  Cerot iekļūt vēstures annālēs gribas neredzamās rokas ideju pielāgot arī rīcībpolitikas izpausmēm un atbildēt uz salīdzinoši populāru jautājumu – kāpēc igauņiem sanāk, bet latviešiem – nē! 

Kā piemēru īsam zibsnim izmantosim ne mazāk populāru un visiem saprotamu jomu -  izglītības finansējums, jo ikvienam ir skaidrs ka finansējums ir nepietiekams, ikviens no mums zina kā būtu jādara!. Lai skatījums būtu gaišāks, tīrāks un salīdzināmāks neizmantosim absolūtos skaitļus, bet ar salīdzinoši vienkāršu grafiku palīdzību pamēģināsim izgaismot rīcībpolitikas atšķirības 10 gadu garumā. Lūk, te ir grafiks un bilde!. Divas valstis, desmit gadi (jaunāku salīdzināmu datu nav), mans labākais draugs – EUROSTAT`S un tā draudzene [educ_figdp], izglītības izdevumu īpatsvars procentos iekšzemes kopproduktā un tā novirzes no ES-27 vidējā līmeņa procentos.

Ko mēs redzam? Pirmkārt, - Latvijai pirmos gadus šie izdevumi virs vidējā ES-27 bija īpaši augsti, tad īpatsvars samazinās, bet vienalga virs ES-27 vidējā, tad nāk „supergads” un tik pat ātri iestājas „taupība”. Ievērojāt, kā mēs „ielikām” Igaunijai!  Iespējams ka igauņiem ir kāda nacionālā īpatnība, bet laika posmā 2004 – 2007 viņi rīkojās diametrāli pretēji Latvijai – samazināja izglītības izdevumu īpatsvaru zem ES-27 vidējā. Stulba rīcība vai nē! Latvija šajā izdevumu pozīcijā „varonīgi” turējās virs „ES-27 ūdens līnijas” līdz pat 2010 gadam, kad par to samaksāja pēc pilna rēķina. Igaunijai iepriekšējos gados uzkrātā „pareizas rīcības dividende jeb rīcībpolitikas neredzamā roka” ļauj šobrīd īstenot politiku, kas Latvijai nav pieejama. Tiešām dīvaini, visu laiku esam „iekabinājuši” Igaunijai, kaut gan īsti nav zināms, kur „iekabinājums” ir nosēdies, bet še tev! Tāpēc vieniem sanāk, bet otriem nesanāk. Sabiedrībā populārs ir arī pieņēmums, ka Latvijai traucēja piecdesmit okupācijas gadi un Ķīlis, bet Igaunija tajā laikā skatījās Somijas televīziju. Lūk kāds spēks ir televīzijai!

Un lai zārkā iedzītu visas naglas paskatīsimies uz vēl vienu EUROSTAT māsīcu [educ_fiabs].

No māsīcas bagātību krātuves paņemsim  - Total public expenditure on education in millions PPS, for all levels of education combined, to sadalot pa izglītības līmeņiem jeb ISCED 1, ISCED 2-4 un ISCED 5-6. Nezinātājiem paskaidrošu, ka tie nav īpaši piemeklēti lamu vārdi, bet gan izglītības līmeņu iedalījums sākumskola, vidējā un augstākā. Arī šajā gadījumā apzināti nerunāsim par absolūtiem skaitļiem, jo mūsu mērķis ir raksturot rīcībpolitikas izvēli un atšķirības starp brāļu tautām. Visām valstīm stabiņš ir sadalīts pēc finansējuma īpatsvara PPS vienībās. Ko mēs redzam? Lietuva (vājāk) un Igaunija (spilgtāk) pakāpeniski (atkārtoju vēlreiz visiem revolucionāriem, anarhistiem un speciālistiem – lēnām, gandrīz nemanāmi, pakāpeniski) palielina finansējuma īpatsvaru ISCED 5-6 jeb augstākai izglītībai, cenšoties saglabāt nemainīgu ISCED1. Jā, izmaiņas ir ļoti vāji pamanāmas, bet tāda ir politikas daba – klusu un lēnām, pragmatiski uzkrāt simbolisko kapitālu, kuru „izmest” uz letes deficīta laikā.

Ko dara Latvija? Tikpat lēnām un pakāpeniski augstākās izglītības jomā nedara neko ( + /- 20% visu 10 gadu laikā), bet ISCED1 izdevumu īpatsvaru palielina. Tad kur „izgulsnējas” nauda, ja pirmsskolas izglītība ir viena no mūsu bēdu ielejām? Zinot budžeta procesa un politikas plānošanas ilgtermiņa dabu, stāvot šeit, paredzu – būs ilgtermiņa rakstura nepatikšanas un tikai nesakiet ka neviens nav brīdināts!

Trešā un pēdēja nagla! 

Salīdzināsim augstākās izglītības institūciju skaitu, izmantojot nacionālās statistikas institūciju sniegto informāciju. Protams šeit ir mazas nianses, piemēram, Igaunija konsekventi lieto kalendāros gadus, Latvija – mācību gadus, Igaunijā neparādās nosaukums koledža, bet tiek nodalītas īpašu universitātes (lai arī ko tās nozīmētu). Tā kā abas valstis nelietot identiskas klasifikācijas sistēmas, pieļauju ka var būt sīkas neprecizitātes. Tomēr. Speciālisti, anarhisti, revolucionāri, konservatori un citi eksperti – paskaidrojiet, kas notika Latvijā, kā radās ultra-super-pieprasījums, ka institūciju skaits bija jādubulto? Un, kas kavē pašlaik to samazināt? Arī šis ir spilgts piemērs tam, kā darbojas rīcībpolitikas neredzamā roka, kas šobrīd, no aptuveni desmit gadus vecas pagātnes, tur visu nozari finanšu badā un turēs, kamēr līknes neatgriezīsies tur, kur tās bija pirms nu jau piecpadsmit gadiem.

Lai spēks ir ar Jums!